Manas pusdienas

Ārā ir tik jauks laiks, ka nolēmu sevi pusdienās palutināt.
Devos uz M templi, kur no visnotaļ pārredzamās ēdienkartes izvēlējos savu šodienas favorītu. Double Cheesburger Menu ar frī kartupelīšiem un kolu.
Papīra tūte vienā rociņā, papīra kolas glāze otrā. Es dodos uz biroju. Abu roku saturs ir visnotaļ vērtīgs un patīkams. Nevaru nociesties, tāpēc laiku pa laikam iesūcu kolu caur lielo salmiņu. Tā ir tik salda! Ārā ir tik saulains! Šausmas, cik forša diena šodien!
Bet es pārstāju sūkt, citādi nepaliks galvenajam notikumam. Nav jau vairs palicis tālu, un man gribas ēst. Pastiprināta ēstgriba mani pārņēma pēc M tempļa apmeklējuma, kurā es sajutu patīkamo degušās eļļas un frī kartupeļu aromātu.
Burgera ēšanā man ir sava noteikta rindas kārtība. Vispirms sāku ar frī kartupeļiem. Tā kā esmu birojā, paņemu šķīvi uz kura izspiežu visu majonēzes paciņu. Bet tā jau nav liela. Kartupeļu ir daudz, jo es, ka jau liels cilvēks būdams, esmu paņēmis lielo porciju. Ņemu pa vienam, mērcēju majonēzē un tad mutē!mmmm! Kartupelīši ir silti, tie ir aplipuši ar maziņiem sāls graudiņiem, kuri piešķir tiem lielisko specifisko garšu. Baltā majonēzes cepurīte piestāv gan vizuāli, gan kulināri. Saldenskābā majonēzes garša lieliski papildina sāļo frī kartupeļu garšu, un tas viss kopā veido tik pazīstamu, nīstu, bet arī kārdinošu garšu. Kad pirmie frī kartupeļi ir apēsti, virsū tiek uzdzerta kola. Tā ir salda, un pēc sāļajiem kartupelīšiem tā garšo vēl labāk, jo veido uz mēles kontrastu, un mūsu garšas receptori jau vēlas šo kontrastu. Bet burgerim es vēl klāt neķeros. Tas ir kā visa procesa augstākā pakāpe. Kā punkts uz I vai uz G, kā cilvēks, kurš ir radības kronis, kā everesta smaile, galu galā, kā orgasms. Es steidos notiesāt frī kartupeļus, jo kamēr tie nav apēsti, burgerim klāt ķerties nedrīkstu. Tādi ir mani iekšējie kārtības noteikumi. Un beidzot tas notiek. Es izņemu no papīra tūtes mīkstu paciņu. Nē, tur iekšā nav spilvens vai milzīgs tējas maisiņš. Tur iekšā ir apaļa maizīte ar divām gaļas ripiņām un sieru pa vidu. Kā arī skābētu gurķi un vēl kaut ko. Kaut arī esmu mērojis ceļu ar kājām no burgernīcas un frī kartupeļus ēdis kā pirmos, tas vēl ir silts. Jā, termoregulācija šīm bulciņām strādā perfekti! Es atloku papīru, man nāsīs ieplūst patīkamais gaļas aromāts. Es smaidu. Aptuveni ceturtdaļa bulkas pazūd manā mutē. Bulka taču ir maza! Es izkožos ar zobiem cauri visai bulkai vertikāli. Respektīvi paņemu tās paraugu šķērsgriezumā, neizlaižot nevienu kārtu. Mani varētu apskaust jebkurš ģeologs, kurš ņem paraugus no zemes! Tik perfekti esmu paveicis šo darbu. Atsevišķas komponentes gan nesajūtu, taču visa burgera kopīgo garšu gan izjūtu līdz pēdējai šūnai.
Darbs ir paveikts! Es izgāžos krēslā, uzdzeru virsū kolu. Māgā mazliet spiež, taču tas pāries. Un 950 kopā uzņemtās kalorijas manī nerada ne mazāko vainas apziņu, jo vakar es taču biju sportā, un spārdot un sitot kolēģus, vismaz 1000 kalorijas patērēju. Tātad, esmu pa nullēm. Man pat vēl kādas 50 kalorijas ir bonusā, kuras es varētu lietderīgi izmantot! :)
Visiem jauku nedēļas nogali!