Šeit mans skats uz Berlīni caur Mākoni. :) Tiesa, mazliet dramatizēts.

Izrādās, ka Sent Ekzeperī šito jau bija paredzējis.

Lai Ozoliņu ģimenes meičas uzdzied kādu dziesmiņu par godu aktuālajiem notikumiem. :)

Kāda darba pasākuma sakarā, vakar es biju Hamburgā. Saule spīdēja cik jaudas, kabatā man bija mazliet naudas. Vilciens kavējās, es iedomājos ieiet kafejnīcā taču kafiju man negribējās, tāpēc gāju grāmatnīcā Piecas minūtes - man vairāk laika nebūs Bet...

Pareizāk gan būtu teikt - bulciņas ar sviestu un desu. Liekas, ka pirms vairākām ienām jau rakstīju (bet varbūt arī nerakstīju. Man slinkums skatīties tagad), ka esmu atklājis jaunu brokastu pasākumu. Tieši pie pieturas, kur izkāpju, ir gaļas bode, kur...

Pēdējās dienās Latvijas vārds vācu medijos izskanējis bieži. Diemžēl kā jau tas samērā bieži mēdz gadīties - ne ar pozitīvu skaņu. Un, kaut arī viena meitene nav visa Latvija, un kaut arī viens notikums nav visa Latvija - ikreiz, kad pēdējās dienās izlasu...

Vakar vakarā tā ap divpadsmitiem man radās prasība pēc jaunas sava bloga estētikas. Galvenokārt vizuālas, taču iespējams arī saturiskas. Nākamajās dienās apdomāšu, ko mainīt. Sakarā ar visām šīm domām un citām blakus parādībām, miegs mani pārņēma tik...

Friedenau jeb latviski Frīdenava ir pilsētas daļa, kurā es mitinos Berlīnē. Šī ir ļoti smuka un Berlīnei tipiska vieta. Lielākā daļa māju ir celtas 20. gadsimta sākumā, un pilsētas daļa ir samērā labi saglabājusies. Respektīvi, nav cietusi kara laikā....

Kaut arī šodien ir otrdiena, ir tāda brīvdienu sajūta. Autobuss tukšāks, ielas tukšākas, cilvēki nesteidzīgāki. Šķiet, ka ļoti daudzi Berlīnē ir paņēmuši klāt visu šo nedēļu kā brīvu. Es nesteidzīgā solī nosoļoju ceļu no 186. autobusa pieturas līdz birojam....

Izrādās, ka Borata dēls bija dzimis jau pirms Borata. Turklāt, ar koka degunu! Un visu pārējo arī no koka.