Blog von helmuts

Nu jau traki ilgi neesmu neko rakstījis, un es jau varu iedomāties, ka manu lasītāju darbdienas ir kļuvušas garlaicīgākas, un arī sevis motivēšana iet uz darbu ir kļuvusi aizvien grūtāka, jo taču nevarēs dienu iesākt ar jaunu Helmuta bloga ierakstu! Bet,...

Esmu Štutgartē. Tikko ierados. Esam ar kolēģi apmetušies hotelī Unger. Ienākot istabiņā, mani pārņēma nelielas šausmas, jo man likās, ka es pēkšņi esmu kļuvis bez dzirdes, vai arī kaut kas cits noticis ar manu dzirdes aparātu. Sienas ir pārklātas ar audumu,...

Jūs teiksiet – atkal jau Helmuts par ēšanu raksta. Jā, rakstu gan. Šodien no rīta brokastīs ēdu Nutellu. Es jau vismaz simt gadu nebiju šo šokolādes riekstu smoķi ēdis, bet šodien tomēr „paslīdēja” kāja. Šajā sakarā es atcerējos savu pirmo reizi. Pirmo...

Cilvēki tiešām mēdz būt dīvaini radījumi. Mēs visi tiecamies pēc harmonijas un saskaņas, taču ir situācijas, kad tomēr daudz lielāku prieku mums sagādā strīdi un plēšanās vienam ar otru. Kāpēc tā? Dzīvnieku pasaulē plēšanās notiek tad, kad kaut kas ir...

Mēs dzīvojam sasodīti ātri. Viss ir jāpaspēj, nedrīkst būt par vēlu, jābūt ātrākam nekā otrs, citādi būsi zaudētājs. Bet vai tik tiešām tā ir? Vai mēs dzīvojam tik ātri tāpēc, ka apstākļi mūs spiež ātri dzīvot, vai tomēr tāpēc, ka mums ir bail apstāties...

Es nedomāju melno pirmdienu, kā tas bija 1987. gada oktobrī, kad Vollstrīta pāris dienu laikā nonāca bankrota priekšā, raujot līdzi visu pasaules ekonomiku. Protams, ka runa būs par vēlēšanām Amerikā. Galu galā, Hamiltons svētdien pierādīja, ka tie laiki...

Turpinot savu pirms pāris dienām iesākto kritiķa karjeru, šodien „ņemšu priekšā” jaunu CD, pie kura tiku nedēļas nogalē. Runa būs par disku „Mana dziesma Latvijai”, kuru izdevis Latvijas Radio. Patiesībā jau neko es baigi negribu kritizēt, jo uzskatu,...

Tieši tā! Kam mums ir vajadzīgi šo halovīna svētki. Es pat nezinu, kā latviski šo vārdu pareizi raksta, bet Tilde šo manis uzrakstīto versiju norāda kā nepareizi. Skaidrs, ka halovīna svētki ir vēl viens iemesls veikaliem kārtīgi iedzīvoties uz lētticīgo...

Jau pāris dienas mani vajāja doma par zivju zupu. Brīžos, kad pieveru acis, priekšā ieraugu lielu šķīvi ar sarkanīgu šķidrumu, kas patīkami smaržo pēc svaigiem zaļumiem, un mutē sajūtu viegli skābenu garšu. Un tad vēl zivs fileja, garneles un citi labumi....

Es mēdzu lasīt vairākas grāmatas reizē. Un tas ir gan traki, gan arī forši. Atkarībā no noskaņojuma es izvēlos literatūras avotu, kuram ļaut sevi iepriecināt. Pēdējo nedēļu laikā esmu spējis nokoncentrēties tikai uz divām grāmatām, turklāt abas ir latviešu...