Top-Posts
-
Mūzikas varā
Es dikti sen neko neesmu rakstījis par mūziku. Pēdējā laikā braucot uz darbu, es regulāri klausos pleijeri. Vienu brīdi es to biju pārtraucis darīt, jo man venkārši bija par daudz mūzikas, bet tagad esmu atkal to atsācis. Un ir lietas, kuras ir klausos...
-
Nu neticu es!
Ka Ints Dālderis tik tiešām darbojas valsts, nevis atkal kādas grupas vai atsevišķu cilvēku interesēs, nežēlīgi lobējot Gaismas pils projektu. Es tik tiešām cienu viņu kā mūziķi. Esam kādreiz mācījušies pie viena klarnetes pasniedzēja, un mēs, puikas,...
-
Kādas atslēgas stāsts
Kaut ārā pavasaris, naktī tomēr metas dikti vēss. Šeit, metāla caurulē sēžot jau trešo nakti. Mūsu saimnieks vairākus gadus apgājās saudzīgi ar mums. Mēs pa visam esam piecas vienā saišķī. Ārdurvīm, divas dzīvokļa durvīm, pastkastītei un kādam vecam koferim,...
-
Vēlreiz par sāpīgo tēmu
Viens no labākajiem treniņa biedriem taiboksā man ir krievu puisis Jegors. Jegoram ir 25 gadi, viņš ir aptuveni 1.90 m garš, ļoti atlētisks, īsiem matiem. Kad viņš nesporto, viņš valkā brilles, kas viņam piešķir pilnīgi citu skatu. Ja Jegoram nebūtu briļļu...
-
Aukstais karš tuprinās
Gribēju noskūties, bet secināju, ka skuveklim izbeigušās žiletes. Nācās meklēt veco skuvekli, jo tam bija vēl nelietotas žiletes. Pēc brīža secināju, ka skūšanās sajūta ir laba, un tad es mēģināju saprast, kāpēc es nolēmu nopirkt jaunu, kaut arī vecā...
-
Transpersona
Liekas, ka savā ziņā esmu transpersona. Vakar treniņā mums bija pāru cīņas, kad spārdījāmies tikai ar kājām, turklāt katras 3 minūtes partneri mainījās. Brīdī, kad noonācu pārī ar vienu filipīnieti, viņš man prasa: "Bist Du Russe?" (Vai Tu esi krievs?)...
-
Par pacietību
Šodien (respektīvi vakar, jo šis ieraksts tapa vakar vakarā), kad devos ar U-bāni uz mājām, vēroju neparastu scēnu. Man blakus vilciena vagona galā sēdēja aptuveni 70 gadus veca sieviete un 40 gadus vecs vīrietis. Viņi sarunājās. Sākumā man vienkārši...
-
Tas ir veiksmīgs rīts!
Es nekad neesmu par slinku, lai pieliektos un paceltu no zemes kaut vai vienu centa monētu. Ja nauda mētājas uz ielas, tad tā ir vienkārši jāsavāc. Garām nedrīkst iet. Šodien mana centība atmaksājās ar pamatīgu uzviju. Pa nakti pilsētā uzsniga sniegs,...
-
Mēs mīlam prezidentu
Šeit, Vācijā, ir sajūta, ka visa pasaule mīl tikko savā amatā apstiprināto Baraku Obamu. Gan pa TV, gan pa radio šajās pēdējās dienās nemitīgi skandē slavas dziesmas Obamam. Kāpēc tas tā notiek? Vai tāpēc, ka viņš ir pirmais melnais prezidents, vai tāpēc,...
-
Saulesbrilles
Saulesbrilles! Kāds skanīgs vārds tik mazam un it kā nebūtiskam aksesuāram mūsdienu modes pasaulē. Vai vispār pasaulē vēl bez tām būtu iedomājama? Ko darītu visas šīs pasaules stilīgie, ja to vairs nebūtu? Ja kāda milzonīga roka izzagtu no plauktiem vai...
-
2009. gada pirmais ieraksts
Visiem sveicieni Jaunajā gadā! Šodien rīta pusē paveicu kādu ierasto darbu, kuru daudzi no mums dara katru gadu ap Jauno gadu. Daži to pat dara biežāk, taču man pilnībā pietiek vienreiz gadā. Es noskatījos daudzu tik ļoti iemīlēto filmu „Likteņa ironija...
-
U-bāņu mīklas. Otrā mīkla
Novērota vakar, braucot uz darbu. Stalts kungs, aptuveni 70 gadus vecs. Bieziem, sirmiem uz aizmuguri sasukātiem matiem. Vaigs gludi skūts. Mugurā garš, gaiši brūns mētelis. Kājās tumši brūni apavi. Bet kas tad tas? Rokas. Pareizāk sakot nagi. Tie ir...
-
Hamburgas meistardziedoņi
Jauno gadu daudzi no mums mēdz iesākt ar kādu apņemšanos. Viena no manām apņemšanām bija atsākt aktīvāk baudīt kultūras dzīvi, tāpēc īsti netērēju laiku un svētdienas vakarpusē biju operā. Manai kolēģei bija lieka biļete, kuru viņa neizmantoja, un es...
-
Poēma par ezi
Šī poēma radās pirms kādiem četriem gadiem. Tajā es aprakstīju reālu notikumu, kuru piedzīvoju, ejot kādu rītu uz darbu. Un jā, Hamburgā pilsētā tik tiešām dzīvo tādi dzīvnieki kā eži un truši. Poēma par ezi Pastāstīšu Tev ar prieku Vienu int´resantu...
-
Dievu ēdiens
Jūs teiksiet – atkal jau Helmuts par ēšanu raksta. Jā, rakstu gan. Šodien no rīta brokastīs ēdu Nutellu. Es jau vismaz simt gadu nebiju šo šokolādes riekstu smoķi ēdis, bet šodien tomēr „paslīdēja” kāja. Šajā sakarā es atcerējos savu pirmo reizi. Pirmo...
-
Kamolā tinējs
Ui, kā kādreiz visiem šī dziesma patika! Būšu uzmanīgs ar saviem apgalvojumiem. Daudziem patika! Šī dziesma man ienāca no rīta prātā, kad ielēcu pēdējā brīdī bānī, pirms durvis ar blīkšķi aizcirtās, gandrīz iecērtot manu somu ar Sony Vaio, un es ieraudzīju...
-
Melnas muguras un krievi
Nu jau traki ilgi neesmu neko rakstījis, un es jau varu iedomāties, ka manu lasītāju darbdienas ir kļuvušas garlaicīgākas, un arī sevis motivēšana iet uz darbu ir kļuvusi aizvien grūtāka, jo taču nevarēs dienu iesākt ar jaunu Helmuta bloga ierakstu! Bet,...
-
Melnais novembris
Es nedomāju melno pirmdienu, kā tas bija 1987. gada oktobrī, kad Vollstrīta pāris dienu laikā nonāca bankrota priekšā, raujot līdzi visu pasaules ekonomiku. Protams, ka runa būs par vēlēšanām Amerikā. Galu galā, Hamiltons svētdien pierādīja, ka tie laiki...
-
Kritika numur 2
Turpinot savu pirms pāris dienām iesākto kritiķa karjeru, šodien „ņemšu priekšā” jaunu CD, pie kura tiku nedēļas nogalē. Runa būs par disku „Mana dziesma Latvijai”, kuru izdevis Latvijas Radio. Patiesībā jau neko es baigi negribu kritizēt, jo uzskatu,...
-
Rudens kā rudens
Man ir jāatzīstas, ka man ir iepaticies rudens. Nu ne tā, ka es rudeni varētu iemīlēt vairāk par vasaru, jo vasara vēl aizvien ir manu mīļāko gadalaiku top 3 pirmajā vietā, taču rudens no šī topa ir izstūmis ziemu. Līdz šim rudens viennozīmīgi ieņēma...
-
Ko es pašlaik lasu
Es mēdzu lasīt vairākas grāmatas reizē. Un tas ir gan traki, gan arī forši. Atkarībā no noskaņojuma es izvēlos literatūras avotu, kuram ļaut sevi iepriecināt. Pēdējo nedēļu laikā esmu spējis nokoncentrēties tikai uz divām grāmatām, turklāt abas ir latviešu...
-
Nabadzība Vācijā
Šodien no rīta mēs ar kolēģi Sarmīti darba darīšanās bijām kādā viesu namā vienā no Hamburgas smalkākajiem rajoniem – Blankenese. Šo viesu namu sauc Elb Lounge , un tā 19. gadsimta beigās ir celta kā vasaras rezidence pilsētas bagātajiem un skaistajiem....
-
Nedēļas nogales krīze
Vai jums ir bijusi tāda nedēļas nogale, kad šķiet, ka it kā visu laiku grozies un dari, bet rezultātā neko neesi padarījis? Tā man bija vakar un aizvakar. It kā es kārtoju māju, tad es gatavoju pats makaronus un oriģinālo Bolognese mērci, kas aizņēma...
-
Par to kā mēs paliekam vecāki
Tur viņa stāv. Viena rociņa džinsu jakas kabatā, otra pie mutes. Līka muguriņa, galva plecos ierauta, dzeltenīgi blondie un slikti izbalinātie matiņi, kas knapi nosedz mazās austiņas, ir mitri un lietus lāsēm pielijuši. Nu ja, Hamburgā jau atkal līst....
-
Vakars pie TV
Vakar bija pirmdiena, un tie, kas lasa manu blogu, zina, kas notiek pirmdienās. Es eju zīmēt. :) Jāsaka gan, ka sen to jau nebiju darījis, tāpēc vakar ar lielu entuziasmu atkal metos iekšā mākslas un krāsu pasaulē. Vakar nodarbības tēma bija - kopēsim...